Dikļu pils vēsture

Ziemeļvidzemē, netālu no teiksmām apvītā Zilākalna atrodas Dikļi. Latvijas kultūrvēsturē Dikļi ir plaši pazīstama vieta, kuras vārds saistās ar daudziem nozīmīgiem notikumiem. Tieši šeit aizsākušās latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas. 1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha šillera luga „Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās Dikļu zemnieki. Tā ir pirmā teātra izrāde, kas spēlēta latviešu valodā. 1864. gada Vasarsvētkos netālu no Dikļu muižas parka norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētie Dziesmu svētki. Pēc 9 gadiem lielie dziedāšanas svētki pirmo reizi notika Rīgā.

Senākās ziņas par Dikļu muižu ir saglabājušās no 15. gs. sākuma, kad tā bija Rīgas bīskapijas lēņu zeme un tika iznomāta  Tomasam Rezem. Pēc tam to pārdeva Heinriham Veiptem. 1456. gadā viņš toreiz vēl par Pāles muižu saukto īpašumu līdz ar Idelbenes, Kalnenes un Sedlenes ciemiem, kopskaitā 30  akru zemes, notirgoja Detlefam fon der Pālenam par 5200 vecajām Rīgas markām. Pēc D. fon der Pālena nāves muižu  1490. gadā mantoja viņa dēls Georgs. Zināms, ka 1631. gadā Dikļu muiža piederēja Jēkabam fon der Pālenam, kam Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs tā paša gada 7. jūlijā piešķīra arī Vīķu ciemu, kas agrāk ticis dēvēts par Vecmuižu un jau kopš 1517. gada piederēja Reinholdam fon der Pālenam, kad tam to uzdāvināja Rīgas arhibīskaps Kaspars, bet kura pēcnācēji brāļi Georgs un Fabiāns fon der Pāleni to bija pārdevuši savam svainim Reinholdam Gothauzenam, kura vārdu vēl 20. gs. 20.-30. gados bija saglabājušas Dikļu pagasta Grotužu mājas.

1722. gada rudenī fon der Pālenu dzimta Dikļu muižu līdz ar Vīķu ciemu par 8 000 valsts dālderiem pārdeva virsstaļļmeistaram grāfam Kārlim Gustavam Lēvenvoldem, no kā to pēc viņa nāves mantoja viņa atraitne Šarlotta, dzimusi fon Rozena. Viņa savukārt 1760. gadā pili pārdeva Margaretai fon Tīzenhauzenai, dzimušai fon Šternfeltai, par 35 tūkstošiem Alberta dālderu. Pēc viņas nāves to mantoja dēls, apriņķa tiesnesis, Georgs Johans fon Tīzenhauzens, kas to tālāk novēlēja savam dēlam, asesoram Georgam Fabiānam fon Tīzenhauzenam.

Volfu dzimtas rokās Dikļu muiža nonāca 1860. gadā, kad par 126 tūkstošiem rubļu to iegādājās barons Pauls fon Volfs. Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896. gadā, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni, ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, gan atturīgi plastiski rotājot ēkas fasādes.

Ēkā iekalti divi gada skaitļi – 1423. un 1896., pirmais norāda ēkas pirmo celšanas gadu, kas nebūt nelīdzinās ēkas tagadējam izskatam, tā bijusi pavisam neliela vienstāva koka ēka ar akmens pamatiem, otrs ēkas celšanas gads 1896., kad tā jau ieguva patreizējās pils izskatu.

1919. gadā Valmieras apriņķa pārvalde, kam tika piešķirta muiža, šeit ierīkoja bērnu patversmi.

1937. gadā šeit atrodas sanatorija, tad arī notiek lielākās pārbūves Dikļu muižas pilī, korekti tiek izbūvēts 2. stāvs, paplašinot logu ailes.

Pēc II pasaules kara Dikļu muižā bija tuberkulozes sanatorija. 1974. g. sanatorija tika pārveidota par traumatoloģijas un ortopēdijas rehabilitācijas slimnīcu „Dikļi”

1994. gadā ēku privatizē, bet tad tā septiņus gadus stāv tukša. Bija plānots izveidot garīgo centru, bet plāni nerealizējās. Un tā neapkurinātā, neapsaimniekotā pils pamazām gāja bojā un pagastam sāka rasties zaudējumi.

1998. gadā Dikļu pils ēka tika iekļauta Valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā.

2000. gadā pils ieguva jaunus saimniekus un apsaimniekošanai tika izveidota A/S „Dikļu pils”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egons Mednis lēmumu par Dikļu muižas iegādi un restaurācijas uzsākšanu pieņēma, bieži braucot garām kādreiz skaistajai ēkai un skatoties kā laikam ejot tā iet bojā. Ēka bija apmierinošā stāvoklī, taču, lai to varētu izmantot atbilstoši iecerēm, darāmā bija bezgala daudz. Pils restaurācija tika sākta 2002. un pabeigta 2003. gadā, respektējot visu senatnīgo – no pagraba līdz pat bēniņiem. Restaurācijas gaitā tika atjaunota pils ēkas arhitektoniskā simetrija, koka apdares elementi griestos, sienu paneļos, kā arī logi, durvis, parketa grīda, vestibila kāpnes un citas detaļas. Pils ir ievērojama arī ar ļoti īpašu un greznu vairāk nekā divdesmit kamīnu un krāšņu kolekciju, kas tika izveidota restaurācijas gaitā.

2004. gadā tiek uzsākts viesnīcas un atpūtas bizness. Šobrīd Dikļu muižas kunga mājā iekārtota izsmalcinātā četru zvaigžņu superior viesnīca, kura piedāvā viesus izmitināt 29 istabās. Tās iekārtotas ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mēbelēm, grezniem kamīniem un krāsnīm, skaistiem aizkariem un satīna palagiem. Pils telpās atrodas arī gardēžu restorāns, kā arī ir izveidots Eco SPA masāžu salons.