Ēkas un parks

Dikļu pils tagadējā ēka uzcelta 1896.gadā, kad te saimniekoja barons Pauls fon Volfs, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, gan atturīgi plastiski rotājot ēkas fasādes.

Dikļu muižas ansambļa otra būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta XVIII gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku.

Dikļu muižas ēkas papildina aptuveni 20 hektāru liels parks. Uz dienvidiem no pils atrodas dīķis, par ko tiek stāstīts, ka tur ir ozolkoka grīda, lai saimniekiem patīkamākas peldes. Aiz dīķa plešas Mazbriedes (senāk saukta arī par Pāli un Dikļu upi) stāvajās gravās ierīkots ainavu parks jeb Mežaparks. XX gs. sešdesmitajos gados, apsekojot Dikļu muižas parku, tajā atklāja ap 20 eksotisku koku, starp tiem balzama baltegli (Abies balsamea), pelēko riekstkoku (Juglans cineres), Berlīnes papeli (Populus beroliensis), Duglasa egli (Pseudotsuga meziensii), kuru vecums toreiz tika noteikts, galvenokārt, 30-40 gadi.